IkDienasFotoGrāmata

Sākumā – skopuļa žēlabas

Nupat man sāk nepatikt ierobežojumi, ko rada bezmaksas blogošana WordPress-ā. Esmu izveidojis vairākas sadaļas, kurām loģiski būtu jāvar funkcionēt neatkarīgi, bet neatrodu iespējas publicēt atsevišķus rakstus dažādās sadaļās – viss, ko rakstu, nonāk kopējā sākuma lapā. Varbūt vienkārši neprotu lietot instrumentu? Skatījos forumos, kur citi bija mocījušies ar līdzīgām problēmām un vienīgais, man gan ne pārāk saprotamais, ieteikums bija viedot vairākas pirmās lapas. Mēģināju, bet neko racionālu no tā neguvu un metu mieru. Laikam vienīgā iespēja mainīt lietu kārtību saprotamā veidā, ir tā pati nepatīkamā izvēle – maksāt. Maksāt par brīvību veidot savu piezīmju grāmatiņu tuvāk tai, kādu vēlētos to redzēt.

Par krāsu balansu

Šodien ciemos bija iegriezies Mārcis Bendiks. Pārrunājām iespējamās apmācību tēmas, kuras viņš viņš varētu vadīt Digital Guru ietvaros. Nonācām pie rezultāta, ka varētu būt divi atšķirīgi kursi: “Darba plūsmas organizēšana darbam ar RAW failiem” un otrs, grūtāk definējams, ar pagaidu nosaukumu, “Negatīvais process melnbaltajā fotogrāfijā un tā pilnveidošana”, kas ietvertu sevī arī atsevišķu mācību moduli par eksponometriju un ekspozīcijas kontroles līdzekļiem. Nezinu, cik būs interesentu, tomēr, ņemot vērā pasniedzēja erudīciju, vajadzētu būt labai programmai. Arī es labprāt apmeklēšu kursu par RAW procesu, kaut ar to, tāpat kā vairums fotogrāfu, jau darbojos ikdienā. Tomēr vienmēr atrodas lietas, kuras smalkumos nezinām un man šķiet ļoti interesants Mārča skatījums, ņemot vērā viņa ārkārtīgi pamatīgo iedziļināšanos lietās.

Abu šo tēmu, it īpaši otrās, sakarā, pieminējām arī dažādos palīglīdzekļus pareiza krāsu balansa un ekspozīcijas noteikšanai. Mārcis jau kā solīdu produktu ir izveidojis savu mērīšanas skalu, kuru ļoti labi var lietot gan ekspozīcijas noteikšanai, gan ekstrēmo galu mērīšanai, gan arī jauktās gaismas, žargonā sauktas par krosu, novērtēšanai. Pie tam par saprātīgu cenu. Iespējams, ka kursa apmeklētājiem A4 versija tiks dota par brīvu. Savukārt A3 un A2 varianti būs pieejami par ļoti nelielu un īpaši taisnīgu samaksu.

Kādu laiku nebiju pārāk sekojis jaunumiem, kas šajā sakarā ir apkārtējā tirgū, jo pats jūtos gluži komfortabli ar to aprīkojumu, kādu lietoju. Baltā balansam lietoju no Amerikas pasūtīto WhiBal 3 karšu komplektu (no kurām gan pārsvarā izmantoju vienu – lielāko), krāsu kontrolei GretagMacbeth (tagad jau X-Rite) ColorChecker kartes, bet iekārtu kalibrēšanai un profilu veidošanai – tā paša GretagMacbeth eye1 komplektu, kas precīzi atbilst patreizējam X-Rite i1XTreme. Ir mājās arī Datacolor Spyder2, bet to nav iznācis lietot jau ļoti sen, kaut gan patiesībā monitora kalibrēšanai tas zināmā mērā bija pat ērtāks, savukārt viņu ražotā printeru profilu būvējamā iekārta, kurai vairs pat neatceros nosaukumu, izrādījās normālam darbam pagalam nederīga. Iespējams, ka jaunie izstrādājumi ir labāki, bet vairs nav vajadzības mēģināt. Kam interesē aplūkot Datacolor dzīvē, šķiet, tie pie mums ir iegādājami Capital (vismaz viņu Apple veikalos es tos esmu redzējis). X-Rite, šķiet, joprojām lepni pārstāv Heidelberg Latvija.

Pārlūkojot Datacolor jauno produktu piedāvājumu ieraudzīju jauku produktu baltā balansa noteikšanai, kas gan mani uzrunāja – spydercube. Interesanta ir tā forma ar vairākām skaldnēm, kuras palīdz gan noteikt maksimumus/minimumus, gan 18% pelēkā plaknes, kas vienlīdz derīgas kā ekspozīcijas kontrolei, tā baltā balansam. Savas formas dēļ tas ir īpaši pateicīgs krāsu balansa noteikšanai jauktās gaismās, kurās visbiežāk apjūk kameru iebūvētā mērīšana. Ja uzklātā krāsa šim ABS plastmasas klucim ir kvalitatīva un atbilstība ir tiešām tik ticama kā viņi raksta specifikācijā, tad cenaEUR59.- ir gluži pieņemama. Par šo gan nezinu, vai Capital tādus tur uz vietas.

Pirms kāda laika aplūkoju arī uz parādīšanās laiku plaši izslavētos ExpoDisc filtrus. Pēc funkcionalitātes izsaktījās tiešām ērti. Tā kā pie mums nekur dabā tos apskatīt nebija iespējams, tad pagājušajā gadā, nonākot Japānā, protams, bija vēlēšanās aplūkot turienes fotoveikalu piedāvājumu un, tai skaitā, arī šos filtrus. Par Japānas veikaliem kā tādiem labāk nesākt izrakstīties, jo kaut vai tas viens fotoveikals, kuru apmeklēju Tokijas centrā, atstāja pilnīgi graujošu iespaidu ar saviem astoņiem vai cik stāviem un neaptverami lielo preču un pircēju daudzumu. Lai kā nebūtu, atradu arī nodaļu ar filtriem un novērtēju to, ka ērtai lietošanai katram objektīvam diemžēl jāpērk savs filtrs, kura cena nebūt nav zema arī uzlecošās saules zemē. Tā kā man lietošanā ir padaudz objektīvu un tikai diviem sakrīt vītne, sapratu, ka šos neieviesīšu. Šobrīd ir arī lētāki (un, manuprāt, arī aizdomīgāki) piedāvājumi dažādās variācijās, pie tam jau, kā pie labas prakses pienākas, tiek piedāvāti arī it kā konkrētu ražotāju kamerām. Šeit, kā piemērs, Tālo Austrumu objektīvu vāciņi baltā balansa iestādīšanai no Dot Line Corp. Salīdzinot ar visiem šiem objektīvu aizsedzējiem, labam un atbildīgam rezultātam noderīgāki izskatās CBL diski, kuri gan vairs nemaksā 20 dolārus.

Protams, ir vēl daudz citu veidu kā atrast/neatrast korektu krāsu attiecību attēlā, no kuriem visbiežāk lietotais ir tas pats automātiskais režīms kamerā, paļaujoties, ka gan jau būs labi, ar nelielu “piedzīšanu” pēcapstrādē datorā. Un lielā daļā gadījumu ar to arī pietiek, jo, ja mēs bildējam brīvā dabā, tāpat nekāda balansēšana ar palīglīdzekļiem nav ticama. Šis arī ir tikai stāstiņš par iespējām, kuras varam izmantot, ja gribam prognozējamu rezultātu sarežģītos apstākļos. Un, ja neiznāk, vienmēr ir jaukā iespēja taisīt “mākslu”, vai padarīt attēlu monohromu…